Es un kopiena

Reiz...

kopiena, kurā bija gandrīz tikai problēmas. Bija tik slikti, ka par to pat negribas runāt.

Kādi strīdi tur bija! Visi zināja labāk. Un tad vēl bija dažādi vadītāji. Viņiem bija savi uzticamie sekotāji, un katrs gribēja būt lielākais. Tā viņi viens otru nokaunināja. Kopienai draudēja pilnīga izjukšana.

Tas nebija nekāds noslēpums, tāpēc es varu par to runāt atklāti. Kristieši no šīs draudzes devās uz bordelu un strīdējās: "Kas te par lielu problēmu - mēs esam brīvi!". Es zinu vēl sliktāku piemēru. Kādam vīrietim bija intīmas attiecības ar sava tēva otro sievu. Tas bija apkaunojoši! Arī pārējie, kas nepiederēja pie draudzes, to tā uztvēra.

Vai man jums pastāstīt vairāk? Šiem kristiešiem bija kopīgas maltītes, kuras viņi apvienoja ar Kunga Vakarēdienu. Un nu bija gadījies, ka daži no viņiem izdzēra tik daudz dievgalda vīna, ka pārējiem vairs nekas nepalika. Pēc dievkalpojuma viņi devās mājās piedzērušies. Šīs draudzes bijušais mācītājs teica, ka šādi gadījumi nodara vairāk ļauna nekā laba.

Vai es pievienotos šai draudzei? Protams, man tas būtu pārāk problemātiski! Vai tā vispār bija īsta, bibliska draudze?

Jā, tā bija bibliska draudze! To dibināja pats apustulis Pāvils. Un, lai gan viņš saskatīja viņu kļūdas, viņš ļoti augstu vērtēja šos kristiešus. Savā vēstulē viņš viņus uzrunāja: "Dieva draudzei Korintā, svētajiem..." (1 Kor 1, 2). Un tā it kā ir Dieva draudze? Vai tiešām vārds "svētie" bija piemērots šādiem cilvēkiem? Jā, Pāvils viņus augstu vērtēja!

Baznīcai ir trūkumi
Dievs nav ieinteresēts slēpt trūkumus. Tāpēc šādi piemēri ir atklāti aprakstīti Bībelē. Lielākā daļa Bībeles grāmatu tika sarakstītas tāpēc, ka Dievs nebija apmierināts ar savu tautu. Pat Vecās Derības praviešiem nācās vairākkārt kritizēt Dieva tautu un aicināt to nožēlot grēkus.

Ne labāk bija arī Jaunās Derības laikā. Tas sākas ar to, ka Jēzum bieži nācās pārmest saviem mācekļiem. Un tas beidzas ar Jēzus ne vienmēr labvēlīgo spriedumu par dažādām baznīcām (Atklāsmes vēstule).

Laba neapmierinātība ar baznīcu
Dievs vienmēr bija neapmierināts ar savu tautu. Bet Viņš nekad nepadevās! Tā ir nepatīkamā Dieva vēsture ar mums, cilvēkiem, līdz pat šai dienai.

Ja Dievs nav apmierināts ar savu draudzi, tad arī es varu būt neapmierināts. Tas pasargā mani no viltus pašapmierinātības. Tad man ir jākļūst aktīvam un jāpalīdz. Jo baznīca nedrīkst palikt tāda, kāda tā ir. Tai ir jākļūst skaistākai! Tai vajadzētu būt līdzīgākai Jēzum!

Ideālas baznīcas meklējumi
Ir dabiski, ka mēs meklējam ideālu baznīcu. Daži cilvēki aizķeras, domājot par pirmajiem kristiešiem: "Tie bija tie laiki! Mums vajadzētu tādu baznīcu, kāda bija Jeruzalemē."

Vai tiešām? Bet mana Bībele saka ko citu. Apustuļu darbos ir aprakstīts labs sākums. Bet drīz vien mēs atrodam pirmo maldināšanu, ko Dievs soda ar nāvi (Apustuļu darbi 5). Vēl pēc vienas nodaļas tiek runāts par spriedzi un raustīšanos draudzē. Pārtika tika dalīta netaisnīgi. Baznīca bija jāorganizē citādi. Vēlāk jūdu kristieši vardarbīgi strīdējās ar Pēteri, jo viņš bija devies pie pagāniem (Apd 11). Un tad draudze acīmredzami bija pārsteigta, ka Dievs uzklausīja lūgšanas un Pēteris stāvēja pie durvīm (Apd 12). Ticības varoņi? - diez vai! Vai arī man vajadzētu pieminēt piemēru, kad misionāri tik ļoti sastrīdējās, ka viņiem nācās šķirties (Apustuļu darbi 15). Bībele nesniedz ideālu priekšstatu par agrīno draudzi.

Tomēr kristieši vēstures gaitā vairākkārt ir meklējuši ideālo draudzi. Ir bijušas šķelšanās, un ir veidojušās jaunas baznīcas. Taču drīz vien tās saprata: Baznīca jau atkal ir nepilnīga! Sekoja jaunas šķelšanās. Bet kur ir problēma?

Problēma esmu es
Es neesmu nevainojams! Jo labāk es sevi pazīstu, jo skaidrāk es redzu savas kļūdas. Tas ir vēl jo vairāk patiess, kad es skatos uz sevi Bībeles spogulī. Tikai tie, kas nepazīst paši sevi, domā citādi.

Pat ja būtu ideāla baznīca, tā vairs nepastāvētu, tiklīdz es tajā būtu. Pirmā kļūda, ko šī baznīca pieļautu, būtu es! Šis apsvērums liek man domāt - un liek man būt līdzjūtīgam pret citu vājībām.

JEZUS TIK UN TĀ MĪL BAZNĪCU

Jēzum nekad nav bijušas nekādas ilūzijas. Viņš pazīst mani un pazīst baznīcu. Neskatoties uz to, Viņš nāca pasaulē un dibināja baznīcu. Un Viņš to mīl vairāk par visu! Jo Viņš par to ir atdevis savu dzīvību.

Vai man vajadzētu teikt baznīcai "nē", ja Jēzus tai saka "jā"? Vai man vajadzētu noraidīt otru cilvēku, ja Jēzus viņu mīl par spīti viņa trūkumiem un ir viņu pieņēmis? Tas padara saprotamus Romiešiem 15:7 rakstītos vārdus: "Pieņemiet cits citu, kā Kristus mūs ir pieņēmis Dieva godam." Tas ir saprotams

MĪLESTĪBA DOD, NEPRASOT PAR OTRA CILVĒKA ĪPAŠĪBĀM!

Nesiet cits cita nastas
Mums ne tikai jāpieņem vienam otru, bet arī jānes cits cita nastas. Šis teksts ir cieši saistīts ar kļūdām, kas notiek draudzē (Gal 6:1+2). Ja es redzu vājības, tad tā ir arī mana problēma. Es vēlos ar mīlestību palīdzēt un strādāt pie tām. Jo es mīlu Jēzu un Viņa draudzi! Es negrasos nojaukt, bet gan celt.

"Baznīcā nekas nedarbojas!" - Ko man darīt?
Pirmkārt, rodas jautājums, vai tas tā patiešām ir, vai arī es to tikai tā redzu. Jo, lai gan esmu JS vadītājs, mans viedoklis nav visu lietu mēraukla. Vai var būt tā, ka es pārāk maz uzmanības pievēršu citām lietām? Jo arī vecākiem cilvēkiem ir citas vajadzības, un draudze sastāv no jauniem un veciem cilvēkiem. Vai es varu gaidīt, ka vecāki cilvēki sapratīs Jungsharmu, ja man nav tādas pašas izpratnes par viņiem? Un kur ir mans ieguldījums draudzes veicināšanā - ja neskaita darbu jauniešu grupā? Jā, es zinu argumentu: "Es daru Jungschar, tas ir viss, kam man ir laiks." Es nevaru darīt neko vairāk Taču ir svarīgi, lai es, strādājot ar jauniešu grupu, koptu attiecības ar visu kopienu. Tas ir svarīgs ieguldījums. Kopā ar lielu pacietību un lūgšanu tas var atdzīvināt draudzi.

Jēzum, dibinot draudzi, bija kaut kas iecerēts

Es piederu baznīcai! Jēzum, dibinot baznīcu, bija kaut kas iecerēts. Tas nav cilvēka darbs. Es vienmēr vēlos sev to atgādināt. Un Viņš mani ir ielicis šajā "manā" baznīcā, lai es varētu pildīt savu vietu.

Jautājumi:

1. Vai esi apmierināts ar savu draudzi? Kāpēc (ne)?
2. Ko vajadzētu mainīt?
3. kā jūs varētu palīdzēt?

Atsauces:

Saturs: Gada fokuss 1993 "Kopiena", Peter Blaser, Siegfried Nüesch, Martin Bihr, Hansruedi Tanner, Ueli Obrist, Johannes Wallmeroth, Peter Schulthess

Zīmējumi: Andreas Vetterli

autortiesības : www.besj.ch

Vāka attēls: Klipartattēls ar izdevniecības buch+musik ejw-service gmbh, Štutgarte - www.ejw-buch.de piekrišanu