Ceļš uz pilnību
Komanda ir izcila tad, ja tā izmanto katra atsevišķa dalībnieka stiprās puses. Bet ko tas nozīmē praksē? Bertrāns Terolāzs (Bertrand Théraulaz), volejbola treneris un Swiss Olympic franču valodā notiekošās treneru apmācības koordinators, zina ceļu uz to. Tas ved caur apņemšanos.
„Lai noskaidrotu, kurš komandā ko un kā var sniegt, ir nepieciešams komandas projekts.“ Kā bijušais vadošais volejbola treneris – strādājot kopā ar Žoržu-Andrē Karelu – Bertrāns Terolāzs zina, par ko runā. Komandas līmenim šeit nav nozīmes: spēlētājiem, treneriem, valdei un pārējiem iesaistītajiem ir jābūt kopīgai vīzijai. „Lai komanda veiksmīgi darbotos, ir jāatvēl laiks kopīgo vērtību atklāšanai. Pārāk bieži vispirms tiek pievērsta uzmanība apstākļiem un pieejamajiem resursiem. Tad, kad rodas problēma, piemēram, nepietiekami rezultāti, iemeslus nevar izskaidrot, un katrs meklē vainu citā.“
Kompass komandai
Treniņu apstākļi – treniņu sesijas, pieejamie treneri, aprīkojums utt. – katrā komandā ir atšķirīgi. Tātad nav vienas universālas receptes. Taču, ja izdodas spēlētāju uzvedību un viņu dažādās personības pakļaut kopējo vērtību kalpošanai, jau ir sperti svarīgi soļi ceļā uz panākumiem.
Saskaņā ar Bertrāna Terolāza teikto kopīgo vērtību meklēšanai un atklāšanai ir visaugstākā prioritāte. Vērtības, par kurām spēlētāji – un visa viņu apkārtējā vide – vēlas cīnīties. Lai arī cik abstrakti tas izklausās: vispirms ir jāizveido „virtuālais“ (sk. 1. att.). Kā zināms, jēdzieni tiek interpretēti dažādi. Tāpēc tie ir jāapkopo, jāapspriež un jāšķiro, lai tie kļūtu par iekšēju kompasu komandai vai klubam. Ikvienam jebkurā brīdī jāspēj uz tiem atsaukties, lai noteiktu, vai viņa attieksme vai sniegums atbalsta kopīgās vērtības vai nē.
Sports kā misija
Kad komanda ir vienojusies par kopīgām vērtībām, tai ir jānoskaidro savs uzdevums, pastāvēšanas pamats, vēlamie rezultāti un mērķi. „Kā konkrētu piemēru minēšu uzdevumu, ko sev izvirzījusi Šveices vīriešu volejbola izlase, kura kopš šī gada atkal aktīvi iesaistās sacensībās. Viņiem, no vienas puses, ir jāparāda sabiedrībai, ka viņi atkal ir pilnībā klāt, un, no otras puses, viņi galvenokārt vēlas iedvesmot jaunos talantus.“
Taču arī trenerim, skolotājam vai vadītājam ir jāizvirza sev skaidrs uzdevums. Pirmkārt, uzmanības centrā jāliek spēlētāji un viņu pašu resursi, pirms tiek īstenoti trenera personīgie mērķi.
Autonomija, nevis hierarhija
Komandas projekts – un līdz ar to kopīgu vērtību definēšana – ir viens no līdzekļiem, kā iedvesmot komandu vienam un tam pašam mērķim. Tad vairs nav jautājuma, kā risināt problēmu. Komandas projekts ir šī procesa satvars un vadošais ceļvedis. „Projekts veicina katra indivīda brīvību vispārējo robežu ietvaros. Katram spēlētājam jābūt iespējai optimāli izpaust savu sniegumu.“ Bertrānam Terolazam ir svarīgi, lai katrs spēlētājs uzņemtos atbildību. Viņam tas ir viens no trim atslēgas elementiem ceļā uz pilnību. „Pirmais ir pārredzamība komandā, otrais – brīvības un atbildības attīstība, un trešais, visbeidzot, spēlētāju atšķirību optimāla izmantošana. Tas ir iespējams tikai tad, ja hierarhijas aizstāj ar autonomām komandām.“ Tam ir iepriecinoša ietekme: katrā spēlētājā tiek atbrīvotas neiedomājamas spējas.
Nosaukt lietas īstajos vārdos
Komandas projekts sastāv no vairākām fāzēm. Realitātē pirmā fāze bieži netiek pilnībā īstenota. Pēc pirmās eiforijas sezonas sākumā bieži tiek pieņemts, ka visiem ir vienāda motivācija. Taču patiesībā tas tā nav. Tad pietiek zaudēt divas spēles pēc kārtas, lai konstatētu, ka vienotība ir tikai virspusēja. Spēlētāji savus lēmumus nepamato uz vienādiem pamatiem, un trūkst kompasa, kas viņus vadītu un atkal apvienotu. Alēna Munīra (MCP©, tiek izmantots franču valodā notiekošajā treneru apmācībā) izstrādātais „labāko iespējamo apstākļu” modelis ilustrē dažādus posmus, kādiem ideālā gadījumā būtu jānotiek (2. att.).
Ja ņem vērā, kas viss būtu jānotiek pirmajā posmā, kļūst skaidrs, ka tajā ir jāiegulda laiks. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, lai saziņa būtu skaidra un nepārprotama. „Trenerim ir jānodrošina, ka lietas tiek nosauktas īstajos vārdos, jo nepasakītais bieži vien slēpj vislielākos draudus.”
Bertrands Tērola (Bertrand Théraulaz) ir instruktors, lektors un sporta skolotājs BASPO. J+S volejbola programmas vadītājs ir specializējies individuālajās atšķirībās motoriskajā attīstībā.
Alēns Munirs ir konsultants, apmācītājs un treneris. Viņš strādā gan kā uzņēmējs, gan Swiss Olympic treneru apmācības programmā.
Teikts – darīts!
Kā uzsākt komandas projektu? Alēns Munirs izmanto vienkāršu metodi, ko ir pārbaudījis Bertrāns Tērola un kas iesaista visus dalībniekus.
1. Spēlētāji uzraksta vērtības, par kurām viņi vēlas cīnīties sezonas laikā. Viena vērtība uz lapas, ar lielajiem burtiem.
2. Papīrus savāc un izkliedē pa grīdu.
3. Komandai tiek uzdots šāds uzdevums (laiks: 20 minūtes):
- Sadalīt vērtības četrās grupās
- Grupas svarīgāko vērtību novietot augšā, pēc tam notiek diskusija, kurā ikvienam ir jāpiedalās
4. Vārdos formulējiet uzvedības veidus un attieksmes, kas nepieciešamas katrai vērtībai. Komanda izvēlas trīs svarīgākās. Galveno attieksmju piemēri:
- Plūsma: koncentrēties, izbaudīt prieku, iedvesmot citus
- Apmaiņa: komunicēt, klausīties, atvērties
- Komandas darbs: respektēt citus, uzņemties atbildību, atbalstīt
- Mērķa sasniegšana: būt pašpārliecinātam, kritiski izvērtēt sevi, strādāt
Literatūra Whitmore, J.: „Coaching praksē”, Frankfurte, izdevniecība „Campus”, 1995 Blanchard, K.: „Vadība, pilnvarojot”, Reinbek pie Hamburgas, izdevniecība „Rowohlt”, 1999
Mounier, A.: 4 inteliģences ... laicīgi! Vevey, Ed. CDO, 2001
Théraulaz, B.: „Volejbola izpratne un mācīšana”. Federālā sporta pārvalde, Magglingen, 2003, pasūtījuma nr. 30.841.500d
Atsauces:
Saturs: „Jugend+Sport”, mobile 1, 2004. gada decembris, COMMITMENTS
Autore: Véronique Keim
autortiesības:www.mobile-sport.ch
Attēls:www.juropa.net