Tā kā mēs ar jauniešu grupu plānojam braucienu uz vietējo ugunsdzēsēju depo, es gribēju sarīkot dievkalpojumu vienības programmas garā. Tomēr, tā kā nevarēju atrast daudz materiālu, ko tam izmantot, es kaut ko izstrādāju pats. Mērķis bija radīt taustāmu paralēli starp ugunsdzēsēju pieredzi un evaņģēliju, bet tajā pašā laikā spēt nodot praktisku pielietojumu ikdienā, īpaši daudziem mūsu jauniešu grupas bērniem.
Ievads
Izdaliet Bībeles fragmentus, palūdziet viņiem meklēt un gaidīt (lai viņi būtu gatavi sākt lasīt uzreiz: 2 Tim 1:10 un Jņ 1:12)
Stāsts - Andi un ugunsdzēsējs
Andi pēkšņi pamodās. Vēl pirms brīža viņš bija sapņojis par to, kā spēlējas ar savu jauno Lego. Taču kaut kas bija savādāk. Istabā bija jūtama tāda asa smaka. Viņam patiešām sāpēja deguns. Pat tad, kad viņš ieelpoja, tā bija patiešām briesmīga. Viņam nācās klepot. Kas notika? Viņš aizsniedzās blakus un ieslēdza nakts lampu. Istabā bija patiešām dūmakaini! Ātri izlīdis no gultas, viņš aizskrēja līdz istabas durvīm. Taču, kad viņš tās atvēra, viņu pārņēma tāds karstums, ka viņš atgāzās un atkal aizcirta durvis. Ugunsgrēks. Uguns! Tur. Bija dzirdamas arī ugunsdzēsēju sirēnas. Kas ar viņa vecākiem? Viņi un viņa mazā māsa gulēja lejā. Vai ar viņiem viss kārtībā? Dievs, lūdzu, lai viņiem viss ir kārtībā, un, lūdzu, palīdziet man tikt ārā no šejienes! Viņa acīs parādījās asaras, viņš bija nobijies. Pēkšņi viņš sadzirdēja klauvējienu. Klauvēšana nāca no viņa loga, un, protams! Aiz viņa loga atradās vīrietis glābšanas grozā, ugunsdzēsējs, kas klauvēja pie loga. Andi pieskrēja pie loga, un visā burzmā viņam gandrīz neizdevās to atvērt. Ugunsdzēsējs uz viņu raudzījās mierinoši un pārliecinoši. Andim tas izdevās, un vīrietis izstiepa pret viņu roku. "Nebaidieties! Dod man savu roku un ej man līdzi glābšanas grozā." Vīrietis bija mierīgs un savaldīgs. Andi uzkāpa viņam uz palodzes. Viņš atspiedās uz sāniem pie rāmja un tad paskatījās uz leju. Paliktenis galu galā bija mazliet augsts. Viņš norāva. Viņš atskatījās uz vīrieti, kurš joprojām stāvēja ar izstieptu roku un gaidīja, pārliecinoši viņam mājot. Andi atkal norija. Tad viņš vēlreiz īsi palūdza Dievam drosmi un aizsardzību, izstiepjot vispirms vienu roku pret vīrieti, tad otru. Ugunsdzēsējs viņu stingri turēja rokās. Andi atspiedās ar kājām, un ugunsdzēsējs viņu noķēra, tad viņš jau bija kopā ar viņu glābšanas grozā. Tikai tagad Andi ieraudzīja, ka šis grozs pieder lielam ugunsdzēsēju auto. Un viņš aizvien vairāk attālinājās no sava loga. Kad viņi sasniedza zemi, viņš saprata, ka bija aizturējis elpu. Iztrūcis elpa, viņš alkatīgi ievilka gaisu. Tad mamma un tētis metās viņam pretī. Mammas rokās bija Paula, viņa mazā māsa. Andi juta, ka viņam kājas kļūst mīkstas, bet tētis viņu noķēra. Viņš bija izglābts!
Galvenā daļa
Stāstā Andi bija iesprostots savā istabā, un viņam izmisīgi bija nepieciešama palīdzība. Viņam bija vajadzīgs ugunsdzēsējs, lai viņu glābtu(parādīt ugunsdzēsēja attēlu). Pretējā gadījumā viņš būtu miris. Un ugunsdzēsējs bija klāt un izglāba viņu no degošās mājas. Arī mums tikpat ļoti ir vajadzīgi glābēji.
Kāpēc MĒS vajag glābt? -- jo mēs esam grēcinieki
Dievs ir tik liels, pilnīgs, krāšņs un skaists, ka pietiek pat ar īsāko slikto domu pret kādu citu, lai mēs kļūtu necienīgi nākt šī lielā Dieva priekšā. Bet es par sevi zinu, ka esmu darījis daudz ļaunāk nekā tikai vienu sliktu domu. Un es pats nevaru stāties Dieva priekšā. Tāpēc man ir vajadzīga glābšana. Un, līdzīgi kā ugunsdzēsējs šajā stāstā, Dievs mums ir izstiepis roku caur Jēzu. Tā kā Jēzus ir miris par visu slikto un ļauno manā dzīvē, es atkal varu nākt Dieva priekšā. Un nav lielāka prieka kā būt kopā ar Dievu!
Bībeles 1. fragments: 2. Timotejam 1:10 (lai lasa)
Ar to Viņš mums dod dzīvību, jo Viņš mūs ir izglābis. Bet, tāpat kā šajā stāstā, tas prasa, lai mēs pieņemtu šo roku. Tāpat kā Andim vajadzēja izstiept roku un pieņemt ugunsdzēsēja roku, tāpat arī no mums ir atkarīgs, vai mēs ticam Jēzum un tam, ka Viņš ir miris pie krusta mūsu vainas dēļ.
Bībeles 2. fragments: Jāņa 1:12 (lai lasa)
Ugunsdzēsējs izglāba Andi dzīvību, un Jēzus var izglābt mūsu dzīvības, un caur Viņu mēs varam iegūt mūžīgo dzīvību.
Es vēlos jums nolasīt vēl vienu Rakstu vietu, Jesajas 40:26-31
Andim nebija viegli sakopot drosmi un paņemt ugunsdzēsēja roku. Un arī Dievs zina, cik grūti reizēm ir aizsniegt Viņu pāri šķietami nepārvaramam augstumam vai izturēt ikdienas dzīvē. Andi šajā stāstā arī domāja ātru stumšanas lūgšanu Dievam, pirms sakopoja drosmi, lai atlaistu un nokristu ugunsdzēsēja rokās. Līdzīgi kā ērglis paļaujas, ka Dieva spārni viņu aiznesīs, Andi uzticējās Dievam, ka tas viņu droši pārnesīs pāri augstumam starp logu un glābēju grozu. (Norādot uz ērgļa attēlu)
Tāpat arī mēs varam nākt pie Dieva neatkarīgi no tā, ko piedzīvojam. Vai tas ir tad, kad jums ir grūts uzdevums skolā, vai vispār domājot, ka mācības jums kļūst par grūtu. Vai arī tad, ja jums mājās ir stresa pilns laiks, jo daudz kas notiek, jūs vai kāds no jūsu ģimenes locekļiem ir saslimis. Vai arī, ja jums ir kāda problēma un jūs nezināt, kā to atrisināt. Ugunsdzēsējs glābējs ir tur, lai palīdzētu jums konkrētā situācijā. Bet Dievs vienmēr ir blakus. Kā es nupat lasīju no Jesajas grāmatas: Šis lielais Dievs nav vienaldzīgs par tevi, Viņš rūpējas arī par tevi un par katru tavas dzīves sekundi. Neatkarīgi no tā, vai tu esi degošā mājā vai sēdi pie vienkārša mājasdarba uzdevuma
Secinājums
Es vēlos jums vēlreiz atgādināt divas domas, kas man ir svarīgas šajā veltījumā:
-->Mumsir nepieciešama glābšana, un Dievs sniedz mums savu roku, un mēs varam to saņemt, ticot, ka Jēzus ir miris par mūsu vainu. (Vēlreiz parādiet ugunsdzēsēja attēlu)
-->Dievsjums apsola, ka, ja jūs paļausieties uz Viņu, Viņš dos jums spēku, kad jūs būsiet izsmelti vai bezspēcīgi. (Vēlreiz parādiet ērgļa attēlu)
