Skaitļi Bībelē

Bībelē mēs sastopamies ar daudziem skaitļiem. Daži no šiem skaitļiem nozīmē vairāk nekā tikai ciparu.

Šajā Vikipēdijā mēs mēģinām atšifrēt to nozīmes.

3

Skaitlis 3 ir Dieva skaitlis (Tēvs, Dēls un Svētais Gars). Trīs ir svēts skaitlis, Svētās Trīsvienības simbols.

Skaitli 3 mēs redzam arī:

Trīs patriarhi: Ābrahams, Īzaks un Jēkabs
Pravietis Gads piedāvā karalim Dāvidam izvēlēties vienu no trim sodiem (2. Samuēla 24)
Trīs Marijas
Trīs gudrie
Trīs krusti Golgātā
Trīs teoloģiskās tikumības (ticība, cerība un mīlestība)
Trīs laikmeti: 1) ante legem (pirms likuma), 2) sub lege (saskaņā ar likumu) un
3) sub gratia (pēc Kristus atnākšanas)

Daudzos Bībeles un viduslaiku stāstos, ja kaut kas notiek trīs reizes, to uzskata par zīmi no Dieva. Ja kaut kas notiek vienu reizi, tas ir sakritība; ja notiek divas reizes, uzskata, ka tam ir ļauns nolūks, jo divi ir velna skaitlis (déjà vu). Ja tas notiek trīs reizes, to uzskata par patiesu, drošu un nākušu no Dieva.

Svarīgi notikumi Bībelē bieži ilgst trīs dienas: Jona atradās zivī trīs dienas un naktis, Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem pēc trīs dienām un naktīm, un arī gavēšana bieži ilga trīs dienas.

4

Skaitlis 4 ir pasaules skaitlis

Ir četri gadalaiki: ziema, pavasaris, vasara un rudens.
Četri debespuses: ziemeļi, austrumi, dienvidi un rietumi.
Četri elementi ir: zeme, gaiss, uguns un ūdens.

Upe, kas plūda no Ēdenes dārza, sadalījās četrās attekās
(1.Mozus gr. 2:10–14)
Vīzijā Ecehiēls redzēja četrus ķerubus, kas simbolizēja visu pasauli. Saistībā ar to četri evaņģelisti tiek attēloti cilvēka, lauvas, vērša un ērgļa veidā (Ecehiēla 1)
Danielam tika atklātas četras lielās pasaules lielvalstis: Babilonija, Medo-Persija, Grieķija un Romas impērija (Daniels 7)

7

Svētie skaitlis 7 bieži parādās Bībelē.

Tas ir skaitlis, kas simbolizē Dieva pilnību (7 gari pie Viņa troņa). Trīs reizes 7 ir 777, kas nozīmē dievišķo pilnību.

Ebreju valodā skaitlis 7 ir „shèwa”, kas nozīmē „zvērot” – dot zvērestu (1. Mozus gr. 26:3). Ja to raksta ar „sien”, tas ir darbības vārds „saawa”. Tas nozīmē „būt pietiekami”, „izpildīt”, „apmierināt” (5. Mozus gr. 8:10; 2. Laiku gr. 31:10). Citiem vārdiem sakot: skaitlis 7 ir tā piepildījums, ko Dievs reiz zvērēja. Tas attiecas uz zvērestu, ko Dievs deva Ābrahamam (1. Mozus gr. 22:16–18). Pabeigšana nāk ar skaitli 7. Tas norāda arī uzseptīto dienu – sabatu. Šī diena ir saistīta ar „atpūtu”. Tas ir redzams no 1 . Mozus grāmatas 2:1–3, kur atpūta ir saistīta arseptīto dienu un piepildījumu.

Skaitlim 7 ir svarīga loma arī Atklāsmes grāmatā. Skaitlis 7 Atklāsmes grāmatā kopumā parādās 50 reizes; tādēļ to dažkārt dēvē par „Septiņu grāmatu”. Tā ir arī grāmata, kas atspoguļo visu septiņu Dieva plāna un mērķa laikmetu pabeigšanu cauri gadsimtiem.

Menorai ir septiņas liesmas, kas atgādina par septiņām radīšanas dienām un svin nepārtraukto radīšanu. Visi galvenie svētki ilgst septiņas dienas, izņemot Hanuku, kas ilgst astoņas dienas.

8

Skaitlis 8 ir tikai par vienu lielāks nekā 7 — nedēļas atkārtojošais skaitlis, kas raksturo ikdienas dzīvi. Tādējādi tas ir skaitlis, kas simbolizē laika piepildīšanās tuvošanos. Tāpēc apgraizīšana notiek 8. dienā pēc dzimšanas kā ievadīšana Dieva mūžīgajā derībā ar Viņa tautu.

Diena, kad Jēzus augšāmcēlās no kapa: „nedēļas pirmā diena”, svētdiena, kas pazīstama arī kā 8. diena!

Kalna sprediķī (Mt 5) „astoņas svētības” kalpo kā slēpta norāde uz pilnīgu pestīšanu. Pievienojot devīto tiešajā runā, tā tiek atlikta vēl uz nelielu brīdi…

10

10 ir pilnības skaitlis.

Dievs radīja debesis un zemi, desmit reizes runājot (1. Mozus grāmata 1)
Pie Derības kalna Izraēla saņem 10 baušļus (5. Mozus gr. 10:4), pēc kuriem dzīvot un rīkoties!
10 Ēģiptes sodības
10 kalpi, kuriem tika uzticētas desmit mārciņas, no kuriem viens tika apbalvots, ieceļot viņu par desmit pilsētu pārvaldnieku (Lūkas 19:13–17)

Skaitlis desmit var arī vienkārši attiekties uz mūsu roku desmit pirkstiem. „Roka” ebreju valodā ir „yad”, kas ir arī alfabēta desmitā burta nosaukums un tādējādi tam ir skaitliskā vērtība 10.

12

Skaitlis 12 ir pilnības skaitlis, proti, 3 reizes 4. Skaitlis 3 ir Dieva skaitlis (Tēvs, Dēls un Svētais Gars), bet skaitlis 4 ir pasaules skaitlis (zemes četri stūri). Trīs reizes četri = Dievs mīt pasaulē.

Skaitlis 12 ir arī Dieva izredzētības skaitlis. Ir 12 Izraēla ciltis, un Jēzus izvēlējās 12 mācekļus.

Piemēri:

12 Izraēla ciltis
(Trešā) patriarha Jēkaba 12 dēli
12 akmeņi augstā priestera krūšu plāksnē
12 klēpja maizes
12 akas Elimā (2.Mozus gr. 15:27)
12 izlūki, kas tika sūtīti izpētīt Kānaānas zemi
12 akmeņi, ko Jozua iemeta Jordānas upē
Jēzum bija 12 gadi, kad viņš apmeklēja templi (Lūkas 2:41–51)
12 apustuļi
Jaunajai Jeruzalemei ir 12 vārti un 12 pamati (Atklāsmes grāmata 21:12 un 13). Tas ir atsauce uz Izraēlas 12 ciltīm un 12 apustuļiem.

33

33. gads pēc Kristus tiek uzskatīts par gadu, kurā Jēzus Kristus mira uz krusta un trīs dienas vēlāk augšāmcēlās no mirušajiem.

Dievišķais vārds „Elohim” 33 reizes parādās radīšanas aprakstā 1. Mozus grāmatā
Evaņģēlijos aprakstīti 33 brīnumi, ko veica Jēzus
Tiem, kurus interesē vārdu vai burtu vērtības: 33 ir ne tikai „Dāvida zvaigznes” skaitliskais atveidojums, bet arī vārda „ĀMEN” skaitliskais ekvivalents:
1 + 13 + 5 + 14 = 33

40

40 ir pārbaudījuma skaitlis.

Plūdi: Lietus lija četrdesmit četras dienas un četrdesmit naktis
Mozus tika pārbaudīts Ēģiptē četrdesmit gadus
Izraēla tauta klīda pa tuksnesi 2 × 40 gadus
Izlūki četrdesmit dienas izpētīja Apsolīto zemi
Goliāts izaicināja Izraēlas tautu 40 dienas
Saula, Dāvida un Salamana valdīšanas laiks katrs ilga 40 gadus
Ninivei tika doti 40 dienas, lai nožēlotu grēkus
Ēlija gavēja 40 dienas un 40 naktis
Jēzus 40 dienas tika kārdināts tuksnesī
Pēc tam, kad Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, 40 dienu laikā pēc savas augšāmcelšanās viņš parādījās 11 reizes
Pēršana sastāvēja no 40 pēriena sitieniem mīnus viens

Skaitlis 40 arī spēcīgi atspoguļo skaitļus 4 (cilvēks/pasaule) un 10 (pilnība): 40 ir skaitlis, kas simbolizē vislielāko zemes mērogu vai laika posmu. Tautai vai indivīdam dažkārt ir jādodas līdz pašām savas pārbaudījuma robežām, lai atklātu savu dzīves aicinājumu un tiktu (no jauna) sagatavots tam. Tādēļ 40 dienu periods pirms Lieldienām ir grēku nožēlas un dziļas pārdomu laiks par Jēzus ceļu

50

50 ne vienmēr nozīmē 10 reizes 5, bet dažreiz — noapaļoto vērtību 7×7 plus 1.

Sākot no Pesaha (Lieldienām), izraēliešiem jāskaita 7×7 nedēļas (3. Mozus gr. 23:16), lai nākamajā dienā, 50. dienā (grieķu valodā: pentekosta, kas mūsu valodā ir kļuvis par „Vasarsvētkiem”): būtu „Nedēļu svētki” – ražas pirmā augļu svētki. Tādējādi 50. gads ir arī Jubilejas gads: gads, kas seko pēc 7×7 sabatgadiem. Sabata gadā arī zemei ir jāatpūšas, tas ir, jāpaliek neapstrādātai. Jubilejas gadā visi parādi ir jāatlaiž un vergi jāatbrīvo. Tas viss liecina par piepildījumu.

666

Skaitlis 666 (Atkl. 13:18) ir cilvēka, Antikrista, skaitlis, kurš cenšas līdzināties Dievam (777) (gandrīz 777), bet paliek nepilnīgs cilvēks (666)