Projektu metodes pamati

Submitted by Irmgard
on
0
No votes

Bērnu un jauniešu darba vadītājiem tas noteikti ir viens no skaistākajiem uzdevumiem - veicināt un izmantot dāvanas, ko Dievs kā Radītājs ir devis katram cilvēkam. Ir patiesi brīnišķīgi redzēt, kā Kungs tās ir ielicis cilvēku dzīvēs, un ļoti žēl, cik daudz no tām ir atstāts atmatā, ko patiesībā varētu izmantot visu cilvēku labā.

Pamatdomas par projekta metodi

Pusaudžu kalpošanā (un ne tikai tajā) nav runa par to, lai meklētu dāvanas lielā veidā, bet gan par to, lai izmantotu programmas veidus un metodes, kas izceļ indivīda dāvanas. Daži cilvēki mūsu draudzēs tik ilgi meklē dāvanas, ka aizmirst par kalpošanu. Patiesībā būtu jānotiek pretējam, proti, lai dāvanas kalpotu visa kopuma labumam. Esiet drosmīgi izmantot projektu metodoloģiju, jo mūsu pusaudžos ir daudz vairāk sapņu, ideju un radošuma, nekā mēs varam iedomāties. Mēs varam, drīkstam un mums ir jāuztic saviem pusaudžiem daudz, daudz vairāk. Vai esat pārliecināts, ka jūsu pusaudži paši var uzņemties atbildību? Viņiem nav jābūt ļoti veciem, lai pieņemtu lēmumus (tostarp garīgus lēmumus)! Taču jums ir jārada telpa eksperimentiem un jāļauj pusaudžiem un jums pieļaut kļūdas.

Tagad pievienoju dažas pamatdomas par projektu metodi, kuru avots ir Villija Erla grāmata "Mūsdienu darba ar jaunatni metodes II".

Strādājot pie projekta ar grupu, ir jānošķir dažādas ar grupu saistītas projekta iezīmes.

1. Vadītāja strukturēti projekti
Vadītāja strukturētos projektos vadītājs palīdz grupai tādā veidā, kas skaidri nosaka projekta īstenošanu. Vadītājs iepazīstina ar tēmu vai uzdevumu. Viņš apkopo idejas, viedokļus un jautājumus. Viņš sadala izpētes un projektēšanas uzdevumus indivīdiem, pāriem vai apakšgrupām. Viņš liek rezultātus prezentēt vai ziņot visai grupai. Vadītāja vadīts projekta darbs ir īpaši noderīgs, ja grupas, kas iepriekš vadītas izteikti autoritārā veidā, ir jāmudina uzņemties iniciatīvu un rīkoties patstāvīgi. Zināmā mērā projektu vadīšanas process ir iepriekšējs vingrinājums metodes pašstrukturējošai piemērošanai.

2. Pašstrukturējoši projekti
Process beidzas ar to, ka grupas dalībnieki paši veido projektus. Pašstrukturējoša projekta situācijā vadītājs stāv grupas darbības malā. Viņš novēro procesu un attiecības starp grupas dalībniekiem. Viņš vērš uzmanību uz lēmumu sekām, ja tās nav ņemtas vērā. Viņš var arī norādīt uz organizatoriskām vajadzībām, ja tās ir aizmirstas. Tomēr viņš vienmēr iejaucas, tā teikt, pēdējā brīdī, lai, pārāk ātri virzoties uz priekšu, neapdraudētu grupas un tās locekļu pašattīstību. Vadītājam jābūt īpaši modram, kad grupas dalībnieki vēršas pie viņa pēc palīdzības. Ja viņš uzreiz sniegs vēlamo palīdzību, grupa pieradīs pie tā, ka, tiklīdz darbs kļūs sarežģītāks, vienmēr vērsīsies pēc padoma pie viņa. Visbeidzot, viņš strukturēs projektu grupas vietā.

3. Projekti savās vai citu interesēs
Vadītāja vadītu projektu gadījumā rodas jautājums, vai grupa identificējas ar projektu un pieņem šo uzņēmumu kā savu. Pašstrukturētu projektu gadījumā šāds jautājums nerodas; projekts jau no paša sākuma ir grupas locekļu atbalstīts pasākums. Protams, tas nenozīmē, ka visi grupas dalībnieki to atbalsta. Lai motivētu grupu un indivīdus, kā arī lai novērtētu projekta nozīmīgumu, ir svarīgi noskaidrot, kuru intereses patiesībā ir iesaistītas projekta īstenošanā. Mēs varam nošķirt ārējās intereses un personīgās intereses. Ļaujiet man sniegt piemēru par katru no tām.

Projekts savās interesēs:
Projekta grupa, kas ir izveidojusies ciematā, lai risinātu jauniešu brīvā laika pavadīšanas problēmas, sākotnēji rīkojas tā, ka tā pēta jauniešu vajadzības un intereses. No tā var noteikt iespējamo projekta grupas mērķi. Tas ir pašu jauniešu interesēs, lai no tā iznāktu kaut kas jēgpilns.

Projekts citu interesēs:
Jaunieši kaut ko organizē, lai palīdzētu ārkārtas situācijās šeit, Šveicē, vai jaunattīstības valstīs. Kāda pusaudžu grupa vāc naudu celtniecības materiāliem par kopējo summu 20 000 Šveices franku, ko graustu iedzīvotāji izmanto, lai nakts pēc nakts uz nakti uzceltu savu skolu. Lai šāda palīdzība būtu efektīva, bieži vien ir nepieciešams īstenot lielākus projektus vai īstenot veselu virkni atsevišķu projektu kā daļu no kopēja projekta. Turklāt, kad runa ir par solidaritātes projektiem citiem, grupas var būt prasīgākas un pamācošākas, nekā tas būtu piemēroti savu interešu aizstāvībai.

Izšķirošais priekšnoteikums projektu metodei ir grupas dalībnieku motivācija. Vadītāja strukturētu projektu gadījumā vadītājam vispirms var nākties motivēt grupu uzdevumu risināšanai, cenšoties izskaidrot projekta mērķi, ieguvumus un nozīmi. Pašstrukturētu pasākumu gadījumā vadītājam dažkārt ir uzdevums iedrošināt grupu pabeigt iesākto darbu.

Strādājot pie projektiem, jūs kopā ar pusaudžiem strādājat, lai sasniegtu mērķi. Izvirziet pēc iespējas plašāku ietvaru, lai jaunieši varētu pēc iespējas vairāk organizēt paši. Projektu metodoloģijai mūsu programmās turpmākajos gados būs arvien lielāka nozīme, jo šeit Dievs un Viņa dāvanas, ko Viņš ir devis katram cilvēkam, tiek uztvertas nopietni.

Jau vairākus gadus savās nometnēs galvenokārt strādāju ar projektu metodiku. Kopš tā laika daudz vairāk pusaudžu ir nolēmuši dzīvot dzīvi ar Jēzu. Tas, protams, ir ne tikai, bet arī saistīts ar projektu darbu. Pusaudži jūt, ka dāvanas, ko Dievs viņiem ir devis, ir labas un ka viņi var tās izmantot un attīstīt. Tagad viņi vēlas uzticēties šim Kungam, kurš ir radījis viņus ar šīm brīnišķīgajām dāvanām un vienmēr izturas pret tām nopietni, šim Radītājam, kurš ar viņiem domā tik labi, un pat pilnībā uzticēt sevi Viņam.

Strādājot ar projekta metodiku, es nopietni uztveru šo Kungu, kurš tik daudz ir ielicis mūsu pusaudžos. Es nopietni uztveru šos pusaudžus, kurus Dievs tik ļoti mīl, un es nopietni uztveru Viņa misiju, jo vēlos dot vislabāko.

Atsauces

Saturs: Hansjörg Kaufmann, pamatojoties uz Willi Erl grāmatu "Mūsdienu darba ar jaunatni metodes II"
autortiesības: BESJ Fällanden www.besj.ch

Attēls: Juropa.net www.juropa.net