Trīs argumenti par labu tavai personīgajai liecībai
Liecības sniegšana
Mana stāsta vēlas, lai to uzklausītu – bet kā to pastāstīt?
„Vienmēr esiet gatavi atbildēt, ja kāds jautā, kāpēc jūs esat tik pilni cerības.” (1. Pētera 3:15) – bet vai vispār kāds vēlas dzirdēt manu liecību?
Trīs argumenti par labu tavai personīgajai liecībai
1. Interese Cilvēkus interesē liecības par personīgo dzīvi. Vai tas būtu televīzijā, avīzēs vai radio – liecības par personīgo dzīvi ir ļoti populāras. Kad kāds ir paties un atklāts par saviem dzīves kāpumiem un kritumiem, tas visiem interesē – it īpaši, ja runā sirds. Cilvēkus interesē citu cilvēku liktenis. Cilvēki cenšas identificēties ar viņa dzīvi, atpazīst līdzības, atšķirīgas pieejas risinājumiem, viņus iedvesmo viņa idejas utt.
2. Kompetence Attiecībā uz savu dzīvi jūs esat kompetents. Neviens nevarētu uzrakstīt jūsu biogrāfiju tik labi kā jūs pats. Daudzos teoloģiskos jautājumos, piemēram, par Trīsvienību, jūs esat daudz mazāk kompetents. Bet, ja runa ir par jūsu personisko vēsturi, neviens to nezina labāk par jums. Neviens nevar tev šajā jautājumā iebilst. Citāts: „Skeptiķis varbūt spēj noliegt viņu mācību vai uzbrukt viņu baznīcai, bet viņš nevar ignorēt faktu, ka viņu dzīves ir mainījušās.” (Čaks Svindols)
3. Ietekme Agrīno kristiešu galvenā un visefektīvākā evaņģelizācijas metode bija personīgā liecība. Lai gan tādi cilvēki kā Pāvils evaņģēliju izplatīja arī ar teoloģisku diskusiju palīdzību, lielākā daļa ticīgo vienkārši stāstīja savu stāstu un dalījās pieredzē ar Jēzu. Tas ļoti labi saskanēja ar Jēzus vārdiem: „Jūs būsiet mani liecinieki.“ (Apustuļu darbi 1:8). Viņi teica: „Mēs nevaram atturēties no stāstīšanas par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” (Apustuļu darbi 4:10). Evaņģēliji nav nekas cits kā pieredzes apraksti no pirmavotiem. „Šo mēs piedzīvojām kopā ar Jēzu“ – tā varētu būt to virsraksts. Ar šāda veida vienkāršo evaņģelizāciju gadsimtu gaitā tūkstošiem cilvēku ir pārliecinājušies par Kristu.
Kā man stāstīt „savu stāstu“
?
Apustuļu darbos 26:4–23 mēs redzam, kā Pāvils stāsta savu stāstu karaļa Agripas priekšā. Tas ir sadalīts trīs tēmās:
Laiks pirms atgriešanās: 4.–11. pants
Viņa atgriešanās: 12.–18. pants
Laiks pēc atgriešanās: 19.–23. pants
Pēc savas stāstīšanas viņš uzdod karalim pēdējo jautājumu: „Karali Agripa, vai tu tici praviešiem? Es zinu, ka tu tici” (27. pants). Ja kāds vēlētos Pāvila dzīves stāstam piešķirt virsrakstu, sava veida vispārēju tēmu, to varētu formulēt šādi: „Pāvila dedzība kalpot Dievam.”
Mēs varam izmantot šo Pāvila paraugu savam stāstam. Katram kristietim ir savs personīgais stāsts par to, kā viņš iepazina Jēzu Kristu. Tāpat kā Pāvils, ikviens iziet cauri šiem trim posmiem.
Laiks pirms atgriešanās:
Tā kā neviens nepiedzimst kā atdzimis kristietis, ikviens atceras laiku savā dzīvē, kad vēl nebija kristietis (Ef. 2:1-3). Katrs kristietis savā dzīvē atšķir „toreiz” no „tagad” (Ef. 2:13; 5:8; 1. Pēt. 2:10). Bērni, kas uzauguši kristīgās ģimenēs, dažkārt vāji atceras, kā bija pirms viņi apzināti uzņēma Jēzu savās sirdīs.
Atgriešanās laiks
Laiks no atgriešanās līdz šim brīdim katram kristietim ir iezīmēts ar dažādām izmaiņām uzvedībā, domāšanā, runā, gribā un jūtās. Dažiem šīs izmaiņas ir viegli pamanāmas no ārpuses (1. Kor. 6:9–11). Citiem tās notiek diezgan neuzkrītoši. Protams, tas ir saistīts arī ar to, cik daudz vietas kristietis atvēl Jēzum. Jo vairāk vietas tiek atvēlēts Jēzum, jo redzamākas kļūst pārmaiņas un jo pilnīgāku apmierinātību šis kristietis izjūt par savu jauno dzīvi.
Uzdevums
Aprakstiet „savas stāsta” trīs posmus. To darot, mēģiniet atrast kopīgu pavedienu un šo stāstu ietvert konkrētā tēmā.
Laiks pirmsatgriešanās
Kas tev tolaik bija svarīgi? Ko tu domāji par Jēzu un Bībeli? Kādas problēmas, mērķi, jautājumi utt. tev tolaik bija?
Pārvēršanās laiks
Kad tu pirmo reizi saskāries ar evaņģēliju? Kāda ietekme tam bija uz tevi? Kāda bija tava reakcija? Kas tevi galu galā pārliecināja? Kā, kur un kad tu atzinies Jēzum savos grēkos un pieņēmi Viņu par savas dzīves Kungu?
Laiks pēc atgriešanās
Kas pēc tam mainījās tavā dzīvē? Kādas pieredzes tev bija ar Jēzu? Kādas problēmas, mērķi, jautājumi utt. tev ir šodien? Kā ticība tev palīdz tos risināt? Kāpēc tu joprojām esi kristietis? Ko tu vēl vēlies piedzīvot kā kristietis?
Nobeiguma jautājums
Kad kādam stāstāt „savu stāstu”, nekad neaizmirstiet to noslēgt ar noslēguma jautājumu (Apustuļu darbi 26:27). Šis jautājums mudina klausītāju reaģēt. Jautājums var būt: „Vai jūs ar to varētu kaut ko darīt? Ko jūs par to domājat?” vai kaut kas tamlīdzīgs.
Formulēšanas principi
1. Noteikti izmantojiet dabisku valodu. Runājiet tikpat dabiski, kā jūs parasti runājat.
2. Izvairieties no „kanāniešu izteicieniem”. Parasti no savas leksikas varat izslēgt svētulīgo iekšējo valodu. Neviens normāls cilvēks tā nerunā.
3. Vienmēr pajautājiet sev: vai mans neticīgais kaimiņš saprastu, ko es saku? 4. Esiet godīgi. Neticīgie uzreiz sajūt, kad mēs viņus maldinām.
Variācijas Bene Mueller, Bernes „Vineyard” dievkalpojumu vadītājs, saka: „Man vienmēr ir sagatavoti trīs stāsti no manas dzīves:
1. Īsa variācija, kas ilgst nedaudz mazāk par 3 minūtēm, paredzēta īsām sarunām, kad laika ir maz (pat Pāvila stāsts Apustuļu darbos 26. nodaļā nebija daudz garāks).
2. Vidēja garuma versija (10–15 minūtes), ja kāds pēc īsās versijas vēlas dzirdēt vairāk.“
3. Paplašināta versija, ja kādam ir brīva vakara daļa un viņš ir ieinteresēts."
Ja vēlaties pastāstīt savu stāstu...
Trīs pamatnoteikumi:
1. Neuzliec sev spiedienu („Man tagad ir jāliecina...“): cilvēki pat pret vēju sajūt, ka tu tagad vēlies izpildīt savu dievbijīgo pienākumu.
2. Izmanto iespējas: dažkārt sarunās rodas brīži, kad tevi vienkārši aicina pastāstīt par sevi. Neizlaid tos garām.
3. Sekojiet Svētā Gara vadībai: dažkārt Viņš dod jums sajūtu, ka jāsāk saruna ar to vai citu tēmu vai jāvēršas pie konkrētas personas. Tad esiet precīzi paklausīgi. Dievs vēlas izmantot jūs. Viņš vadīs jūs sarunā (1. Lk. 12:11-12).
Ideja
Daži kristieši vienmēr līdzi nēsā savu liecību īsā rakstiskā formā. Pastkartes formātā, uz kuras norādīta viņu adrese un tālruņa numurs, viņi to pasniedz cilvēkiem, ar kuriem ir bijusi laba saskarsme. Tā kā jau ir izveidojusies neliela saikne, liecība tiek nolasīta skaļi. Kontaktu adrese piedāvā iespēju uzdot papildu jautājumus un sazināties.
Starp citu...
Jaunie liecinieki ir pateicīgi arī tad, ja jūs viņiem nododat ne tikai dievbijīgas patiesības – viņi vēlas uzzināt, kā jūs to dzīvojat.
