Gehasisa dzīve – būt Jēzus Kristus kalpam

Priekšvārds

Marka evaņģēlija 10. nodaļas 35.–45. pantā mums tiek stāstīts, kā Jēkabs un Jānis lūdza Kungam atļauju sēdēt Viņa labajā un kreisajā pusē godībā. Kad pārējie mācekļi to dzirdēja, viņi kļuva neapmierināti, jo katrs, protams, gribēja iegūt vienu no šīm vietām. Kungs tos sapulcina un cenšas viņiem iemācīt kaut ko būtisku: atšķirībā no pasaulīgajām varas attiecībām, starp mācekļiem tā nedrīkst būt, bet ikviens, kurš vēlas būt liels, ir jābūt kalpam. Jēzus viņiem parādīja piemēru: „Jo pat Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai kalpotu un atdotu savu dzīvību kā izpirkšanas maksu par daudziem.”

Pat naktī pirms savas krustā sišanas Viņš atkal pierāda, ka ir nācis kalpot: „Jūs mani saucat par Skolotāju un Kungu, un jūs pareizi sakāt, jo es to esmu. Ja tad es, Kungs un Skolotājs, esmu mazgājis jūsu kājas, arī jums pienākas mazgāt cits cita kājas. Jo es jums esmu atstājis paraugu, lai arī jūs darītu tā, kā es esmu darījis jums.” (Skat. Jāņa 13:4–17)

Neviens no mācekļiem nebija brīvprātīgi pieteicies šim pazemojošajam uzdevumam. Tāpēc telpa bija pilna ar lepnām sirdīm un netīrām kājām. Mācekļi bija gatavi cīnīties par troni, bet ne par dvieli. Diemžēl līdz šai dienai nekas daudz nav mainījies.

Tas ir traģiski. Jo, no vienas puses, viens no galvenajiem mērķiem kristieša dzīvē ir kļūt līdzīgam Dēla (Jēzus Kristus) tēlam, kas nozīmē neko citu kā kalpot pazemīgi un pazemīgi, neskatoties uz sevi. No otras puses, neticīgie varētu atpazīt, ka mēs esam Jēzus mācekļi, pēc mīlestības, ko izrādam viens pret otru. Bet ja mīlestības viens pret otru nav? Ja mūs vada lepnums un tas traucē mums kalpot viens otram mīlestībā?

Šonedēļ mēs vēlamies pievērsties tēmai par to, kā būt Jēzus Kristus kalpiem. Lai to izdarītu, mēs aplūkosim Elīsa kalpa Gehasi dzīvi.

Izklāstījumos katru dienu tiek izcelti divi vai trīs punkti. Protams, visi tie ir svarīgi. Tomēr ļaujiet Dievam vērsties pie jums tieši tajā jautājumā, kas jums ir svarīgs. Padomājiet par to un atstājiet pārējās izklāstījumā minētās lietas otrajā plānā.

Neļaujiet arī, lai šie skaidrojumi atņemtu jums laiku lūgšanai un personīgām pārdomām.

Lai Kungs jūs svētī!

Dievbijība

Sestdiena, 2. Ķēniņu grāmata 4:8–17

Elīsa, ceļojot starp Samāriju, Jezreelu un citām pilsētām, regulāri garām gāja Sunemai, kur dzīvoja kāda turīga sieviete. To, ka šī sieviete bija ļoti dievbijīga, mēs redzam no tā, ka viņa vēlējās būt par svētību Elīsam.

Acīmredzot Elīsa jau kādu laiku baudīja šīs pāra viesmīlību, kad kādu dienu viņš vēlējās atlīdzināt to. Ar Gehazi starpniecību viņš lika sievietei jautāt, ko viņš varētu darīt viņas labā.

Turpmākajā tekstā mēs vēlētos pievērsties kalpam Gehazim un apsvērt dažas pamatdomas par tēmu „kalpošana”.

Pirms turpināt lasīt, apsveriet šo:

• kādu jūs iedomājaties kalpu
• kādus kalpošanas aspektus jūs atpazīstat izlasītajā fragmentā
• vai jūs pats esat kalps

Kalpot cits citam, būt par kalpu, ir viena no galvenajām tēmām Bībelē. Kā jūs varējāt izlasīt priekšvārdā, Kunga mērķis bija padarīt savus mācekļus par kalpiem.

Romiešiem 8:29 mēs lasām: „Jo tos, kurus Viņš iepriekš pazina, Viņš arī iepriekš nozīmēja, lai tie kļūtu līdzīgi Viņa Dēla tēlam.” Kļūt līdzīgam Jēzum nozīmē, cita starpā, būt kalpam!

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā viss ir vērsts uz „mani”. Tu dari kaut ko sev, ar sevi vai no sevis. Salīdzini to ar Fil. 2:3–4. Vai mēs nevēlamies sākt meklēt veidus, kā dot, nevis vienmēr domāt par to, ko varētu saņemt? Džons Vezlijs to izteica šādi: „Dari labu visiem cilvēkiem visos iespējamajos veidos un tik ilgi, kamēr vari.”

2. Kor. 8:1–6 Pāvils sniedz brīnišķīgu liecību par Maķedonijas draudzēm. Padomā, vai šie panti attiecas arī uz tavu dzīvi. Kādās konkrētās jomās tu vēlies mainīties un kļūt par devēju?

Kad slavenajam orķestra diriģentam Leonardam Bernsteinai kādreiz jautāja, kurš ir visgrūtākais instruments, viņš atbildēja: „Otrā vijole. Es varu atrast daudz pirmās vijoles spēlētāju, bet atrast kādu, kurš ar entuziasmu spēlētu otro vijoli, otro franču ragu vai otro flautu, ir patiešām grūti. Un tomēr, ja neviens nespēlē otro vijoli, mums nav harmonijas.”

Vai tu esi gatavs spēlēt otro vijoli? Vai tu esi gatavs strādāt aizkulisēs, kalpot, nesaņemot par to atzinību, nevis atrasties uzmanības centrā?

Gehazi, kā mēs redzēsim vēlāk šonedēļ, vienmēr atradās lielā pravieša Elīsa ēnā. Viņš spēlēja otrā plāna lomu un atstāja pirmo vietu pravietim.

Šodienas Bībeles fragmentā mēs redzam, kā Gehazi darbojas aizkulisēs. Viņš starpnieko starp sievieti un pravieti. Turklāt Gehazi, šķiet, bija pamanījis, ka sievietei nav dēla un, visticamāk, nekad tāda nebūs. Pārsteidzošs ir fakts, ka viņš (atšķirībā no Sāras, salīdziniet 1. Mozus gr. 18:12–14) uzskatīja, ka Dievs varētu paveikt šo brīnumu caur viņa saimnieku, pravieti Elīsu.

Vai redzat vajadzības un trūkumus sev apkārt? Vai esat gatavi būt par svētību, nesavtīgi kalpojot?

||

Svētdiena, 2. Ķēniņu grāmata 4:18–28

Drīz pēc zēna brīnumainās dzimšanas dievbijīgās sievietes ticība tika pārbaudīta: zēns nomira viņai klēpī. Pārdomājot notikušo, viņa nekavējoties devās pie Elīsa. Viņa lika vīram nosūtīt viņai kalpu un ēzeli, acīmredzot nepasakot viņam, ka zēns ir miris, jo baidījās, ka vīrs citādi neļaus viņai doties ceļā.

Vīrs apšaubīja nepieciešamību doties pie pravieša. No tā varam secināt, ka viņa garīgās intereses bija drīzāk virspusējas un vērstas uz ceremonijām (ar vārdiem „Nav ne jaunmēness, ne sabats” vīrs norādīja, ka tomēr nav iemesla reliģiskai svinībai).

Kādas ir jūsu garīgās intereses?

Vai tu meklē sadraudzību tāpēc, ka tas ir „vienkārši tas, ko tu dari” kā kristietis, vai tāpēc, ka tev tā ir patiesa vajadzība?

Padomājiet par Gal. 4:10–11 un Ebr. 10:24, 25

Kad Šunemiete ieradās pie Elīsa, Gehazi viņu aizdzina. Acīmredzot pravieša kalps uzskatīja, ka sieviete pārāk uzmācās pravietim. Šeit mēs sastopamies ar problēmu, kas, šķiet, bieži piemīt kalpiem: pārlieku aizsargājoša attieksme un īpašnieciska rīcība. Kalpam pastāv risks, ka viņa redzesloks kļūst šaurs un viņš nepamanīs citu cilvēku vajadzības, kas nav tieši saistītas ar viņa kalpošanu.

Tā jutos Jozua, Mozus kalps, kad Eldads un Medads pravietoja nometnē. Jozua vēlējās, lai Mozus viņus atturētu no tā, jo galu galā viņa kungs Mozus, kuram viņš kalpoja kā Dieva vīrs, bija aicināts pravietot. (Skat. 5. Moz. 11:24–30)

Arī Kunga mācekļiem bija šī problēma. Skat. Lūkas 18:15).

Vai jūs savā dzīvē esat saskārušies ar šo problēmu?

Vai kā jūs reaģējat, ja kāds pēkšņi apstrīd jūsu kalpošanu? Piemēram, ja kāds izveido labas attiecības ar jūsu jauniešu grupas dalībnieku un kļūst par viņa garīgo vadītāju?

Šīs sievietes uzvedība ir tipiska viņas situācijai: viņa nepaskaidro, kāpēc ir atnākusi, bet gan to, kā jūtas, ņemot vērā notikušo.

Vai jūs varat no jauniešu stāstītā saprast, kas patiesībā notiek viņu prātos?

||

Pirmdiena, 2. Ķēniņu grāmata 4:29–37

Kā, domājams, jutos Gehazi pēc šiem notikumiem?

Vai viņš netika pastāvīgi ignorēts?

Pirmkārt, ir zēna māte. Viņa acīmredzami jau no paša sākuma uzskata, ka Gehazi nespēj atdzīvināt viņas dēlu. Tāpēc viņa piekļaujas pravietim, ignorējot kalpu un liekot savu uzticību viņam.

Vai arī tev ir pazīstamas šādas situācijas? Vai tevi dažkārt ignorē „Jungschi” komandā? Vai zēnu vecāki? Vai varbūt arī tevi dažkārt ignorē citi cilvēki!

Padomājiet, kur jūs tiekat ignorēti

Padomā, kur tu sastopies ar šo problēmu, kalpojot Kungam, un mēģini to uztvert kā iespēju praktizēt pazemību

Tā Gehazi devās uz Šunemietes namu, kā Elīsa viņam bija pavēlējis. Ceļā uz turieni Gehazi nevienu nesveicināja un arī neatbildēja uz sveicieniem. Iemesls šai „nepieklājībai” bija tas, ka šādās sveicināšanās ceremonijās vienmēr tika zaudēts daudz laika. Varbūt pravietis vēlējās, lai Gehazi nespēju atdzīvināt zēnu neattiecinātu uz kavēšanos!

||

Otrdiena, 2. Ķēniņu grāmata 4:38–41

Atkal Gehazi* nonāk ļoti līdzīgā situācijā. Atkal viņš ir rīkojies tieši tā, kā viņam tika pavēlēts. Un atkal viņam neizdevās. To, ka viņš nespēja atdzīvināt mirušo zēnu, mēs varam saprast – tas būtu milzīgs brīnums. Bet tagad viņš nespēj pat pagatavot zupu. Vai tas neizraisa Gehazim mazvērtības sajūtu un apmulsumu?

Redziet, pravietis vienmēr viņu pārspēja, kaut arī viņš bija darījis visu, kas viņam bija pavēlēts.

Mēģiniet godīgi izvērtēt savas domas līdzīgās situācijās. Apsveriet arī Ebreju vēstules 6:10.

Bet šis Rakstu fragments mums atklāj vēl vienu ļoti skaistu domu. Visa šī situācija ļāva Elīsam sniegt ilustratīvas mācības pravieša mācekļiem un Gehazijam.

Tajā laikā tauta piedzīvoja pavisam citādu badu. Tā bija novērsusies no dzīvā Dieva un Viņa baušļiem, lai pievērstos Baala reliģijai. Tauta garīgi badojās.

Elīsa paņēma miltus – kuru bada laikā bija ļoti maz – un ielika tos katlā. Pēc tam ēdiens kļuva ēdamais. Tādējādi Elīsa pravieša mācekļiem teica to pašu, ko Kungs teica Saviem mācekļiem Mateja evaņģēlija 5:13–16.

Īstiem kalpiem, tādiem kā Jēzus Kristus, kurš bija pilnīgs kalps, ir milzīga ietekme. Jēzus mainīja pasauli tā, kā to nav darījis neviens cits cilvēks. Bez armijām, kuras vadīt, bez grāmatām, kuras rakstīt, bez ekonomiskām interesēm, naudas vai varas. Jēzus nāca, lai kalpotu. Kad mēs kalpojam, mēs esam sāls un gaisma pasaulei.

Jūs esat zemes sāls: sāls ir konservants un ļoti īpaša garšviela. Sāls ir apbrīnojami noderīgs. Padomājiet brīdi par visiem sāls praktiskajiem, pozitīvajiem aspektiem un mēģiniet tos attiecināt uz dzīvi kā Jēzus Kristus kalpam.

Bet, ja sāls ir zaudējis garšu...

Šis ir ļoti nopietns teikums. Kas notiks, ja kristieša raksturīgās iezīmes vairs nebūs redzamas un izpaudīsies dzīvē? Humanisms, pasaulīgums, racionālisma domāšana un materiālisms ir ļoti dziļi iesakņojušies lielākās daļas kristiešu domāšanā.

Volfgangs Būne kādreiz rakstīja: „Ir iedibinājusies tāda kristietība, kas nav ne pievilcīga, ne ticama.”

Vai tu vēlies apzināti būt kā sāls?

Jūs esat pasaules gaisma...

Gaismai piemīt arī īpašības, kas var mums daudz ko pastāstīt par to, kas nozīmē „būt kalpam”. Svindolls saka: „Nemēģini parādīt, cik spožs un mirdzošs tu esi, vienkārši mirdzi!”

Vai jūs atrodat citas gaismas īpašības, kas varētu palīdzēt jums labāk izprast kalpa raksturu?

* 38. pantā ir runa par Elīsa kalpu. Nav skaidrs, vai tas patiešām bija Gehazi, taču tas nav svarīgi mūsu pārdomām par to, kā „būt Jēzus Kristus kalpam”.

||

Trešdiena, 2. Ķēniņu grāmata 4:42–44

Vai jums ir pazīstamas šādas sajūtas? Jūs par visu pasauli nevarat iedomāties, kā jūs tiktu galā ar to vai citu situāciju. Jūsu ticība ir zudusi neveiksmju dēļ!

Kungs teica Pāvilam, ka Viņa spēks pilnībā atklājas vājībā (2. Kor. 12:9). Cilvēka spēks bieži vien vienkārši traucē Dieva darbībai.

Arī Jāzeps panāca panākumus tikai caur neveiksmēm. Kad radīsies iespēja, padomājiet par viņa dzīvi (1. Mozus gr. 37 un turpmāk).

Bet tas, kas man atkal un atkal, arī šeit, šķiet pozitīvs Gehazī raksturā, ir viņa paklausība. Pat tad, kad viņš nespēj atrast ticību, viņš paklausa pravietim. Tas mūs ved pie galvenās domas: kalpa paklausība.

Kalpošana un paklausība iet roku rokā kā siamiešu dvīņi. Vienkārši zināt, kādam jābūt kalpam, vēl nenozīmē, ka tu esi kalps. Nepieciešamā īpašība, kas padara jebko patiesu, ir paklausība.

Kā ir ar tevi?

Vai tu esi gatavs paklausīt? Vai tu paklausi Kungam?

Vai nav iedrošinoši, ka Jēzus pats mums visiem parādīja piemēru tam, ko Viņš no mums prasa? Tāpēc mēs lasām par Viņa paklausību, paklausību līdz pat nāvei uz krusta (Filipiešiem 2:8). Viņš zināja, kāds prieks Viņu gaida, un pacieta krustu (Ebr. 12:2).

Paklausīt ne vienmēr ir viegli. Dažreiz pret mums izturas netaisnīgi vai mūs ignorē. Paklausība bieži prasa Kristus līdzīgu nesavtīgumu. Būt kalpam nav viegls uzdevums. Bet Dievs redz katru mūsu kalpošanu, un Viņš neļaus, lai kaut kas paliktu aizmirsts vai neatalgots.

Pārdomājiet Galatiešiem 6:9 un 1. Korintiešiem 3:12–14.

||

Ceturtdiena, 2. Ķēniņu 5:9–14

Acīmredzot zemē joprojām bija daži cilvēki, kuri nepakļāvās Jeroboama ieviestajam Baala kultam un kalpoja patiesajam Dievam. Šis vīrs, iespējams, uzskatīja praviešu skolas par likumīgās dievkalpošanas aizstājēju un turp atnesa pirmos augļus. Tas ļāva viņam izpildīt bausli (5. Mozus 18:4), kaut arī tur nebija praktizējošu levītu un priesteru.

Mēs vēlamies atkal pievērsties Gehazim. Pēc visām līdzšinējām neveiksmēm viņam, šķiet, neizdodas atrast ticību. Bija skaidrs, ka tie 20 miežu maizes klaipi nekad nebūs pietiekami.

No šodienas fragmenta mēs varam gūt ļoti svarīgu mācību: atkal redzam, ka Gehazi dara tieši to, kas viņam tika pavēlēts. Un atkal pret viņu izturas netaisnīgi.

Viņš ir nonācis krustugunīs un ir spiests saskarties ar Naamana dusmām. Jāapzinās, ka Gehazi šo ziņu nebija izdomājis, viņš to vienkārši nodeva tālāk.

Vai jums ir zināmas situācijas, kurās jūs netaisnīgi esat nonākuši krustugunīs?

Kā jūs rīkojaties šādās situācijās?

Šeit mēs redzam, ka Naamans ir lepns cilvēks. Kā Sīrijas karaļa armijas komandieris viņš bija pieradis, ka visi pret viņu izturas ar cieņu un godbijību.

Tas, ka pravietis tik pilnīgi ignorēja viņa augsto stāvokli un bagātības un pat neiznāca viņam pretim, aizskāra viņa lepnumu. Taču Naamanam bija nepieciešams tikt nolaižamam no savas augstās vietas, lai Dieva priekšā parādītos pareizajā stāvoklī – kā nabadzīgs spitālīgs.

||

Piektdiena, 2. Ķēniņu grāmata 5:15–24

Naamans bija pazemojies un paklausījis pravieša norādījumiem. Pēc septiņām iemērkšanām (skaitlis septiņi atkal simbolizē Dieva darbu) viņš piedzīvoja milzīgu brīnumu: viņa āda nebija vienkārši atkal tīra, bet kļuva kā mazam zēnam.

Turklāt viņš bija vienīgais, kurš tajos laikos tika izdziedināts no lepras (salīdzināt ar Lūkas 4:27).

Atšķirībā no daudziem, kuriem mēs varētu palīdzēt, Naamans atgriezās, lai pateiktos Elīsam un Gehazim. Viņš atnesa dāvanas – apmēram 340 kg sudraba un zelta par aptuveni 1,7 miljoniem franku, kā arī septiņus svinīgus tērpus. Tomēr Elīsa nevēlējās pieņemt šīs dāvanas. Viņš nevēlas, lai kāds kādreiz teiktu, ka viņš šo brīnumu paveica naudas dēļ. Turklāt viņš apzinās, ka nevis viņam pienākas slava, bet tikai dzīvajam Dievam.

Kā jūs rīkojaties, ja jūs godā?

Vai jums patīk būt uzmanības centrā pēc nosacītās atbrīvošanas?

P.S.: Tomēr ņem vērā, ka jebkurš atteikums izrādīt tev mīlestību var būt arī tava lepnuma izpausme.

Atšķirībā no Elīsa, kurš šajā situācijā rīkojās absolūti pareizi, Gehazi tagad kļūdās. No cilvēciskā viedokļa raugoties, mēs varam viņu ļoti labi saprast, ņemot vērā visas neveiksmes, kas viņam bija jāpiedzīvo. Gehazi bija iemācījies dot, paklausīt, palikt otrajā plānā. Bet viņš nebija iemācījies aizmirst un novērst skatienu no sevis. Viss smagums, ko viņš atkārtoti bija izcietis, satrauca viņa domas, un tagad viņš redzēja, ka ir pienācis brīdis, kad beidzot saņemt par to pienācīgu atlīdzību.

Jēzus Kristus kalpam jāspēj aizmirst. Vai tu vari piedot un aizmirst, ja kāds ir tev nodarījis pāri?

Vai tu spēj aizmirst arī tos, kuriem esi darījis labu, vai arī tu to visu reģistrē un baro savu lepnumu? Izlasi 1. Kor. 13:4–7 un Mateja 6:1–4.

Vai vispār ir iespējams aizmirst tādā nozīmē, ka „zaudē visas atmiņas”?

Varbūt tagad tu jau esi nedaudz padomājis par Jāzepu. Jāzepam būtu bijuši visi iemesli, lai kopētu savas rētas un noraidītu savu pagātni. Bet Jāzeps bija cilvēks, kurš spēja aizmirst. Viņš savu pirmdzimto dēlu nosauca par „Manasesu”, kas nozīmē „aizmirst”. (Jāzeps, iespējams, joprojām labi atcerējās Jēkabu un savus brāļus, taču šīs atmiņas viņā neizraisīja ne sāpes, ne dusmas.)

Arī Pāvils bija gatavs aizmirst. Gan to ļaunumu, kas viņam bija nodarīts (2. Kor. 11:23–33, tur ir runa par kalpiem!), gan to labo, ko viņš bija darījis (Filipiešiem 3, pievērsiet uzmanību 13. pantam).

Vēlreiz pievērsīsimies Gehazijam. Vai pamanījāt, cik ātri Gehazijs pārgāja no vienas nepatiesības uz citu? 20. pantā Gehazijs lieto tos pašus vārdus, ko Elīsa 16. pantā: „Kā dzīvo Kungs!” Gehazija nodomi tomēr nav labi, un tādējādi viņš šeit nelietderīgi izmanto Dieva vārdu. 22. pantā Gehazijs izturas liekulīgi un melo. Viņa lūgums izskatās ļoti nesavtīgs. Vēlāk, Elīsa klātbūtnē (25. pants), Gehazijs atkal melo. Bet, iespējams, vislielākā traģēdija saistībā ar viņa nepareizo rīcību ir tā, ka viņš radīja nepatiesu priekšstatu par dzīvo Dievu pagānam, kurš bija tālu no Dieva, – Naamanam.

Saprotiet, ka jūsu nepareizā rīcība mazina Dieva godību un apgrūtina neticīgajiem iepazīt patieso Dievu.

Vai Dieva raksturs atspoguļojas tavā dzīvē?

||

Sestdiena, 2. Ķēniņu grāmata 5:25–27

Vai pamanījāt, uz ko Elīsa atsaucas, izsakot spriedumu par Gehazi? Viņš neatsaucas ne uz viņa meliem, ne uz viņa viltību, bet gan uz laiku. „Vai tad ir pienācis laiks ņemt sudrabu un drēbes ...”

Kungs zina, kad ir pienācis laiks atalgot Savus kalpus. Es vēlos jūs iedrošināt pacietīgi gaidīt.

Padomājiet, kur jūs gaidāt atalgojumu un atzinību par saviem darbiem. Vai jūs zināt, kādu atalgojumu Dievs jums ir apsolījis?

Izlasiet Romiešiem 6:23 un Atklāsmes grāmatu 21:1–7.

Kā jūs vērtējat Gehazi sodu? Vai šis sods nav pārāk bargs?

Gehazi sods bija tik bargs, jo viņa grēkam bija tālejošas sekas, jo šis stāsts, visticamāk, izplatījās visur starp izraēliešiem un aramiešiem.

Turklāt šeit tiek skaidri parādīts šausmīgais fakts, ka kāds var gadiem ilgi dzīvot ticīgo cilvēku vidū, nekad personīgi neizvēloties pašu Dievu. Līdzīgi kā Jūdass Iskariots atklāja sevi kā „neticīgo” savas dzīves beigās kopā ar mūsu Kungu, tāpat notiek arī ar Gehazi.

Sodot Gehazi ar lepru, Dievs parādīja, kas patiesībā slēpās Gehazi sirdī.

Lasiet Galatiešiem 2:16 un Jēkaba 2:14–20

Neraugoties uz Gehazi stāsta traģisko iznākumu, nezaudēsim drosmi. No viņa dzīves mēs varam daudz ko mācīties. Noteikti ir vērts būt Jēzus Kristus kalpam.

Izklāstiet savas domas par Ebreju 4:15, 1. Korintiešiem 11:31 un 32, kā arī 1. Jāņa 1:9.

Avota norāde

• Titullapa attēls: Kliparts, ko laipni nodrošinājis izdevējs „buch+musik ejw-service gmbh”, Štutgarte – www.ejw-buch.de
  no: „Jungscharleiter Grafik-CD plus”; Otrā pārstrādātā izdevuma 2002. gads
  © buch+musik ejw-service gmbh, Štutgarte
  
• Saturs: BEJS garīgais materiāls:
  Swindoll C., „The Art of Selfless Service”, CLV, Bīlefelde
  McClung F., „Draudzība ar Dievu: kā pārvarēt savu lepnumu”, „Youth with a Mission”, Frankfurte
  Izdalāmie materiāli, Dillenburgerverlag, Dillenburga
  Keil C. S. „Karāļu grāmata“
  Konstabls Tomass L., 1. un 2. Ķēniņu grāmata