Padomi klusajam laikam
Mārtiņa Lutera pārdomas
Klusais laiks
Ar Marina Lutera pārdomām
Priekšvārda vietā: "Bībele negrib, lai to pārveido tā, kā to interpretē tas, kurš to pēta. Gluži otrādi, tā vēlas mācīt tās saturu un gribu tam, kas to studē." (Luters) "Bet lieta, Rakstu summa, nav nekas cits kā grēcinieka attaisnošanas Evaņģēlijs, ko Luters dzirdēja no Rakstiem kā Dieva balsi, kas izrāva viņu no bauslības elles un radīja viņu jaunai dzīvei. Tādēļ Luters vispirms par katru Rakstu vietu jautā, kāda gaisma uz to krīt no Evaņģēlija, vai šeit tiek runāts par Dieva žēlastību vai par Dieva dusmām; tikai tad viņš jautā par burtisko jēgu, kāda tā izriet no svešvalodas. Tādējādi Luters neizvaroja Rakstus, bet uzskatīja tos par to, kas tie grib būt: par atklāsmes liecību, par Dieva balsi. Tādējādi Luters iet cauri Rakstiem kā klausītājs; tā milzu meža koki met savus augļus tam, kas tos krata. Visur Luters zina sevi uzrunāt; viņš cīnās un cieš, priecājas un līksmo, mirst un uzvar kopā ar arhibīskapiem un praviešiem, ar apustuļiem un asins lieciniekiem; viņš vienmēr vienlaikus ir grēcinieks un taisnotais, izaicinātais un brīnišķīgi mierinātais, uzvarētais un paceltais. No visiem Svētajiem Rakstiem uz viņu skan Kristus apsolījums un piepildījums Kristū;..." (H. Fausels, D. Mārtiņš Luters, hänssler, 218. lpp.) Lai Kungs šonedēļ arī jūs no jauna satiekas ar savu unikālo Vārdu.
Piezīme: Man bija ļoti svarīgi ļaut jums dalīties Lutera dzīvē un viņa ticībā. Tāpēc daudzie citāti. Patiesībā jums vispirms būtu jāieliek sevi tā laika politiskajos un reliģiskajos (ne)apstākļos, lai saprastu milzīgās pārmaiņas. Bet vispirms vērtējiet Bībeles teksta klausīšanos un Svētā Gara runāšanu - tikai tad veltiet laiku citām lietām. Ja tu to darīsi no visas sirds un dedzīgi meklēsi Viņu, reformācija notiks arī tavā dzīvē. "Nav lielākas lietas par to, ka mēs varam ticēt, ka Dievs uz mums runā. Ja mēs tam ticētu, mēs jau būtu svētīti." (Luters) To, ko neviens nevar nopelnīt, Dievs Savā labestībā dod: Viņš mūs pieņem, jo Jēzus Kristus mūs ir izpircis. Lai izpirktu mūsu vainu (grēku), Dievs sūtīja Savu Dēlu asiņot līdz nāvei pie krusta par mums. Rom. 3:24-25
Visa nedēļa
Svētdiena: Kur es varu atrast žēlīgu Dievu
Luters, būdams jauns students, dzīvoja vijīgu dzīvi kā lielākā daļa tā laika cilvēku. Līdz dienai, kad viņu gandrīz notrieca zibens spēriens. Kopš tā brīža viņš centās izpatikt Dievam. Bez liekas laika vilcināšanās viņš iestājās klosterī un sodīja sevi līdz galējībām. Viņš izmisīgi meklēja "žēlīgu" Dievu! Viņa grēka nasta laupīja viņam visu mieru un prieku. Bet vienā mirklī, studējot Vēstuli romiešiem (Rom.1:17), Dievs viņam atvēra acis: "Bet taisnais dzīvos ticībā." Un tad viņš sāka dzīvot ticībā
Lasiet Rom. 6:1-14
- Vai jūs savā dzīvē esat piedzīvojuši šo brīnišķīgo atbrīvošanu? Vai atceries atbrīvošanu, kad tava dvēsele iznāca no mokošā cietuma, kad tu tiki atbrīvots no savas bezdievības, no savas sacelšanās pret Dievu, no grēka lielās varas, no sātana un viņa mocītājiem?
- Kur jūs atrodaties šodien? Uz kā jūs veidojat savu taisnību? Kā tā izpaužas jūsu ikdienas dzīvē, jūsu sajūtās, jūsu gribā, jūsu attiecībās, jūsu domās un darbos? (Skat. arī N. Andersona tabulu pielikumā)
- Uz kā jūs veidojat savu taisnību? - Piemēram, uz savu dalību draudzē, uz savu jauniešu vadību, uz savu vairāk vai mazāk labo dzīvi vai ... (sal. Fil. 3:7-9) Ko nozīmē ticība? Vai jūs piekrītat Luteram: "Divi ir kopā - ticība un Dievs." Vai jūs piekrītat Luteram? Un: "Tas, uz ko tu paļauj savu sirdi un uz ko tu paļaujies ar savu dzīvi, tas patiesībā ir tavs Dievs. Tā ka Dievs nav nekas cits kā tas, kam tu pilnībā paļaujies."
"Dieva taisnība" Luteram nebija sveša, taču viņš "ienīda" šo vārdu līdz ar Dievu, "kas ir taisnīgs un soda grēciniekus un netaisnus" Viņa priekšā, galu galā, viņš nekad nevarēja sasniegt pilnīgu pārliecību par dzīvību." ... "Tas mani noveda gandrīz līdz neprātam. Manā sirdsapziņā bija pilnīgs satraukums. Lai gan tas man sagādāja visu ko citu, tikai ne prieku, es atkal un atkal cīnījos ar šo vārdu (Rom. 1:17). Es biju apņēmības pilns noskaidrot, ko Pāvils ar to domāja. Beidzot Dievs apžēlojās! Pēc dienām un naktīm ilgušām pārdomām tas nāca pie manis: es atklāju, kā šie vārdi ir saistīti viens ar otru, un līdz ar to, kā tie ir jāsaprot. "Dieva taisnība atklājas evaņģēlijā, kā rakstīts: "Kas taisns, tas dzīvo ticībā."" Un tas, kas ir taisns, dzīvo ticībā Tagad es sapratu, ko nozīmē "Dieva taisnība": tā ir dāvana, kas padara cilvēku taisnu, tādēļ viņš var dzīvot ticībā uz Dievu. Un tieši šī apslēptā saistība ir atklāta Evaņģēlijā."1
|
Pirmdiena: Par kristieša brīvību
"Nevienam pāvestam, ne bīskapam, patiesībā nevienam cilvēkam nav tiesību kristietim diktēt kaut vienu vārdu."2
Nepagāja ilgs laiks, kad "vienkāršie ļaudis" nepareizi piemēroja šos apgalvojumus. Izcēlās asiņaina zemnieku sacelšanās pret visām varas iestādēm, ko vadīja "rojenieks" Tomass Mincers. Kļūdaini saprasta brīvība - vai tā pastāv mūsu valstī? Smēķējiet vienu, dzeriet vienu, nodarbojieties ar seksu, neuztveriet (ielu) likumus tik nopietni, ... - STOP - mēs negribam nekādas morāles lekcijas! Mēs esam brīvi, apgaismoti kristieši, nevis bezdievīgi fanātiķi.
Uzmanīgi izlasiet Rom. 8:1-17:
No kā (vai no kā)
No kā (vai no kā) tu kā Dieva bērns esi atbrīvots?
Kāpēc (vai no kā)
"Atšķirība starp Es-cilvēka ierobežoto brīvību un Kristus-cilvēka pilnīgo brīvību ir atšķirība verdzībā. Kamēr Es-cilvēks tiecas pēc brīvības kā verdzības, tomēr paliek saistīts pats ar sevi, Kristus-cilvēks zina, ka ir saistīts ar Kristu. Tieši tajā viņš atpazīst savu brīvību - glābjošo piekļuvi dzīves drošībai. Kamēr pirmais ir skumja realitāte, otrais ir priecīgs notikums: "Ja tas nav reti priecīgs darījums! Bagātais, unikālais, sirsnīgais līgavainis Kristus apprec nabadzīgo, nicināto, pazudušo līgavu. Tādējādi Viņš izglābj viņu no bēdām un atver viņai jaunu dzīvi."3
"Brīvība pārceļ cilvēku, kurš ticībā Kristum atrod dzīvi, uz "paradīzi" Pa vidu elles pasaulei ar tās dēmonizētajām piespiešanām Kristus cilvēks dzīvo brīvībā, kurai Dievs viņu ir radījis. Viņš atklāj kompulsīvās dēmonizācijas un iemācās pasauli - arī sevi - uzlūkot ar Dieva acīm. Dzīvi dominējošie labā un ļaunā standarti viņam vairs nav līdzeklis, ar kura palīdzību varētu apgūt dzīvi. Viņš neapliecina dzīvi stingros noteikumos un neizbēgamos likumos. Taču viņš to neapliecina arī labi norobežotās brīvās telpās. Viņš pastāv ticībā, mīlošā vienotībā ar dzīvi, kas viņam atvērta caur Kristu. Eksistences nodrošināšana un apmierinoša dzīve nav galvenās rūpes, kas viņu nemitīgi satrauc. Viņš zina, ka viņa dzīve ir galīgi droša Dieva uzticībā un aprūpē. Kristīgajam cilvēkam nav nepieciešams vispirms attīstīt sevi, jo viņam jau viss ir - brīvība."4
"Kristus cilvēks ir brīvs, lai kalpotu savam līdzcilvēkam. To darot, viņam nav jāvadās pēc likuma prasībām, un ar savu labdarību viņš neīsteno pasaules uzlabošanas programmu. Viņš nav spiests rīkoties ar labdarības ideju. Viņš var atsaukties līdzcilvēku vajadzībām pilnīgi brīvi un labprātīgi."5
"Lūk, tā ir pareizā garīgā, kristīgā brīvība, kas dara sirdi brīvu no visiem grēkiem, likumiem un baušļiem,
Kas pārspēj visas citas brīvības, kā debesis pārspēj zemi.
Dievs dod, lai mēs pareizi izprastu un saglabātu šo brīvību." (Luters)
Pārējās nedēļas dienas, skatīt PDF failu
